Latvijas Universitate
Biblioteku zinatnes un informacijas fakultate
Antika literatura
Konspekti
Antika literatura
nepilna laika
1.kurss
Riga/1999.gads
Sengrieku literaturas periodizacija
(9.-18. gs.p.m.e. m.e. 3.; 4.gs.)
1. Arhaiskais periods
(9.-7.gs.p.m.e.)Eposs
(Varoneposs)HomersIliada, OdisejaDidaktiskais epossHesiodsDarbi un dienas, TeogonijaFabulaEzops2. Klasiskais periods
(7.-4.gs.p.m.e.)Lirika
(elegija un jambi)Kallins
Tirtajs
Mimnerms
Arhilohs7.gs.p.m.e. Solons
Teognids6.gs.p.m.e.MelikaAlkajs
Sapfo
AnakriontsMan apmulst prats, Zilonkaurokturis
Jau meness ir zudis skatam
Steidzies puisen...Koru lirikaPindarsPitiska Epinikija Etnas HieronamTragedijaEshils
(545.-456.g.p.m.e.)Sasaistitais, Prometejs, Oresteja, Agamemnons
Horeforas - ziedotajs
Eimenidas - lebveligas.Sofokls
(496.-406.g.p.m.e.)Antigone, Valdnieks EdipsEiripids
(484.-406.g.p.m.e.)Medijas, Hipolits, Trojietes, Helena, Orests, Elektra, Ifigenija Aulida, BakhantesKomedija
1) VecatiskaAristofans
(450.-384.g.p.m.e.)Jatnieki, Makoni, Lapsenes, Miers, Putni, Vardes, Bagatiba, Aistrate, Sievietes tautas sapulce, Sievietes Tesmoforiju svetkosAtiskais posms
(5. - 4. gs.p.m.e.)Vesturiska prozaHerodots
(484.-424.g.p.m.e.)Tukidids
(460.-400.g.p.m.e.)Vesture 8 gramatasKsenofonts
(430.-355.g.p.m.e.)Griekijas vestureRetoriska prozaLizijs
(459.-380.g.p.m.e.)Runa pret EratostenuDemostens
(384.-322.g.p.m.e.)Trea runa pret FilipuFolozofiska
prozaPlatons
(427.-347.g.p.m.e.)ValstsAristotelis
(384.-322.g.p.m.e.)Poetika3. Helenisma laika literatura
(3.-1.gs.p.m.e.)Menandrs
(342.-392.g.p.m.e.)Igna, kirejtiesaTeokrits
(310.-250.g.p.m.e.)Idilles, SirakuzietesKallimahs
(310.-240.g.p.m.e.)Tabulas, Celoni Rodas Apollonijs
(295.-215.g.p.m.e.)Argonautika4. Romas laikmeta literatura
(1.gs.p.m.e.- m.e.4.gs.)Plutahs
(46.-120.g.m.e.)Morales traktati, Paralelie dzives aprakstiLukians
(125.-180.g.m.e.)Muas slavinajums, Bez mantojuma atstatais, Dievu sarunas, Juras sarunasLongs
(apm.2. vai 3.gs.m.e.)Dafnids un Hloja
Homers
Nav ipai vesturisku zinu. Vin ir bijis akls, dievikas iedvesmas apgarots dziesminieks. Apmeram septinas pilsetas pretende uz Homera dzimteni. It ka vin esot uzturejies Hija. Velak tur dzivojoi homeridi. Vini izplatija Homera dzeju. Grieku dailliteraturas vissenakie pieminekli ir eposi Iliada un Odiseja, par kuru autoru tiek uzskatits aklais dzejnieks Homers. Ta domaja ari antikaja pasaule, lai gan jau tad konkretu biografisku zinu par Homeru nebija. Vina eposi, mainoties laikmetu literari estetiskajam prasibam, vienmer palika izcila dzejas meistardarba neatdarinams paraugs.
Par poemu raanos laiku ir domstarpibas, bet apmeram 8.gs.p.m.e. Temas ir par Trojas karu, kas norisinajas apmeram 13., 12.gs.p.m.e. eposu vestijums ir par pagatni. Homers tajos iepin sava laika notikumus. Poema atrodams Mikenu kulturai piederoi motivi. Mikenu kulturas ziedu laiku 16., 12.gs.p.m.e.
Eposos attelotie notikumi saistiti ar grieku (ahaju) karagajienu uz Troju (jeb Iliju), pilsetu Mazazija. Iliada stasta par Trojas aplenkanas pedeja, desmitgada notikumiem; sieta pamata - stasts par varona Ahilleja dusmam. Grieku karavadona Agamenona aizvainots, vins atsacijies cinities, un grieki nespej gut uzvaru par trojieiem, kamer kaujas nepiedalas Ahillejs. Tomer, uzzinot, ka nogalinats vina vistuvakais draugs Patrokls, saniknotais Ahillejs dodas kauja un uzveic trojieu vadoni Hektoru.
Odiseja ir nedaudz jaunaka poema par Iliadu. Ta veltita grieku varona Odiseja piedzivojumiem pec Trojas kara, kad, juras dieva Paseidona vajats, vin klejo desmit gadus, lidz atgrieas pie uzticigas sievas Penelopes.
Varonpoemu saturu veidojis ne tikai bagats grieku folkloras un mitologijas materials un paa autora makslinieciska fantazija, bet ari vesturiski fakti. Troja patiesi eksistejusi. Arheologisko izrakumu rezultata (tos uzsaka XIX gs. vacu tirgotajs H. limanis) tika atklati vairaki is pilsetas kulturslani. Viens no tiem slanis atbilst eposos attelotajam Senajos egiptieu un hetu XIV-XIII gs. p. m. e. dokumentos mineti ari vairakkartejie ahaju iebrukumi Mazazijas piekraste, ieverojamakais no kuriem, iespejams, bijis ta saucamais Trojas kar. Ta notikumi tiek attiecinati uz XIII gs. p. m. e., kad Griekija un Egejas juras salas vel valda sena un bagatiga Egejas kultura (saukta ari par Kretas-Mikenu kulturu - XVII-Xll gs. p. m. e.). Iliada un Odiseja atspogulojas ne vien is laikmets, bet ari daudzas iezimes, kas raksturo IX-III gs. p. m. e., tadel ar iem gadsimtiem pienemts saistit eposu galigas izveides laiku.
Gruti tomer atdalit patieso. Mezglos sapito autora idealizeto vestures notikumu kodolu no mitiem, kurus savukart papildina fantastiski motivi. Poemam raksturigi, ka lidzas grieku un trojieu varoniem darbojas ari dievi, ne vien lemjot un virzot notikumu gaitu, bet reizem ari aktivi cinoties kaujas lauka viena vai otra no karojoajam pusem.
Iliadas un Odisejas maksliniecisko savdabigumu veido varonpoemam tipisku izteiksmes lidzeklu kopums. Tas ir episkajam stilam raksturigais nesteidzigs, plai plustos vestijums, tradicionali vienadas vardkopas, rindas, stastijuma epizodes. adas ta saucamas formulas, pastavigie epiteti, plai salidzinajumi, krani sava uzskatamiba, heksametra pantmers - butiskakas i stila iezimes.
Eposa nenoliedzami vienota iecere un tas realizacijas makslinieciskums nodroinaja Homeram spou slavu jau antikaja pasaule un vairak neka 20 gadsimtus pec tam. Tomer jau senatne radas jautajums par abu poemu autoru: Homeram piedeveja vel virkni citu episku darbu, velak uzskatija, ka vin sacerejis tikai Iliadu un Odiseju, bet dai hellenisma laikmeta petnieki Odiseju atzina par kada cita dzejnieka darbu. Ta saucamais Homera jautajums par plau diskusiju objektu kluva XVIII gs. beigas, kad vacu filologs F. Volfs izvirzija domu: Iliada un Odiseja esot atseviku dziesminieku daada laika sacereti varonstasti, kuri velak apkopoti un redigeti. Ta ai jautajuma pakapeniski iezimejuies divi pamatvirzieni: unitariju teorija (poemas esot vienotas, un tam esot viens autors) un analitiku teorija (eposi sastavot no pastavigam dalam, kuras saceretas daados laika posmos). Vairums musdienu zinatnieku aizstav iespeju savienot abu uzskatu racionalakos pieradijumus: sengrieku eposu veido daadu vesturisko laikposmu notikumi un miti, kurus vienota makslinieciska veseluma sakausejis viens autors (legendarais Homers).
Homera poemas nozimigi ietekmejuas velako gadsimtu grieku un romieu literaturu un makslu, bet ar Vergilija Eneidas starpniecibu ari Rietumeiropas eposa attistibu.
Homera lliada un Odiseja ir un paliek savdabigs sengrieku kulturas simbols.
Hesiods (8.-7.gs.p.m.e.)
Hesiods ir spilgti izteikta personiba grieku literatura.
Hesioda dzives laiku var
noteikt tikai aptuveni 8.gs. beigas vai 7.gs. sakums p.m.e. Vin tatad ir Homera eposa jaunakais laikabiedrs. Taja laika gints kopienai sabrukot un kiru sabiedribai veidojoties, Griekija strauji attistijas privatipaums, saasinajas kiru cina. Naturalas saimniecibas vieta stajas naudas saimnieciba. Tas stipri ietekmeja sikos un videji turigos zemniekus, kas nonaca pilniga atkariba no lielajiem zemes ipaniekiem. Hesiods, budams sikais zemes ipanieks, labi zinaja zemnieku dzives un darba apstaklus un runa par tiem didaktiskaja poema Darbi un dienas.
Darbi un dienas i didaktiska poema atkiras no varonu eposa ar to, ka taja ir mazak mitologiska materiala, toties ar daudz lielaku tieamibu ienak realas dzives attiecibu attelojumu. Pec apjoma darbs ir neliels, bet satura zina nozimigs. Hesiods sava poema neruna par talo pagatni, bet vairak pieveras tagadnei par sava laika sasapejuiem jautajumiem. Tiesas pravas uzsakanas iemesls bija poemas sarakstiana. Tiesas darbus uzsaka Hesioda bralis Perss, un piekukulojot tiesu, panakt netaisnigu lemumu un atnem Hesiodam mantojuma dalu.
Hesiods izvirza uzdevumu runat patiesibu. Poemas pirmaja dala Hesiods runa par socialo netaisnibu, par valdniekiem liekeiem, tiesneu korumpetibu, varmacibu, patvalu.
Vin ari mekle lidzeklus ka to noverst, dod padomu savam bralim Persam neiesaistities kildas un izvairities no skalam sapulcem, bet pieversties darbam. Tapat vin ar ironiju runa par perkamajiem ieredniem, valsts viriem.
Hesiods liek saprast, ka taisniba stav augstak par varu, bet cilveks biei vien to saprot tikai tad, kad nonacis jau nelaime. Un netaisniem spriedumiem ka ena lidzi nak Zverests, un Tiesa vienmer tiecas uz mantkarigiem laudim, ta atnes tiem nelaimi, bet kas taisnigi tiesa, tam pilseta plaukst un zel, un tauta laimigi dzivo. Tur valda particiba un saticiba.
Hesiods aicina valdniekus apsvert verigi sirdi, ka spriest taisnigu tiesu, jo tautai ir jamaksa par valdnieku vainu. Launumu ir pilna pasaule un cel uz to ir lidzens un viegli ejams.
Runajot par darbu Hesiods aicina jau laikus domat par rau, lopiem, neko neatstat nepadaritu, neko neatlikt uz pedejo bridi. Aicina neaizmirst muigos dievus, kad cilveks ir kluvis bagats, un ziedot tiem labako no ta, kas tam pieder, tad ari dievs nenoversis savu laipno vaigu. Tapat ari pieveras cilveku savstarpejam attiecibam. Vin pamaca, kad zemniekiem sakt darbus, ai dienu uzskaitijuma labi saskatami grieku tautas ticejumi. Lasot poemu reizem kiet, ka autors dzivi saskata drumas krasas, bet tomer vin tic taisnibas uzvarai. Darbos un dienas var atrast daudzus sakamvardus un parunas, kas ir popularas un tiek lietotas vel odien. Daudzas rindas ir veltitas dabas telojumiem, bet tas vairs nav tik bagatigi krani aprakstitas ka Homeram, kaut gan ari Hesiods savos darbos ir izmantojis epitetus, salidzinajumus un atkartojumus.
Teogonija parada izmainas kiru sabiedribas iekarta (piemeram pareja no matriarhata uz patriarhatu) mitologiski atspogulojas teikas par veco dievu cinu ar jaunajiem. Pamata pasaules izcelanas hronologija, pec Hesioda domam, vispirms bija Haoss - tums tukums, Zeme un Erots milestiba. No Haosa un Zemes daadas paaudzes radas parejas pasaules dalas Erebs Tumsiba, gaiais Eters, Debsis, Jura, Saule, Meness. Hesiods apraksta ne tikai realus pieluganas objektus, kas grieku kultura bija dievi, bet ari to speku personifikacija, kurus vin domaja ka cilvekus ricibas ietekmetajus - Darbs, Aizmirstiba, Bads, Skumjas, Kaujas, Slepkavibas, Kildas, Meli utt.
Ezops (apm. 6gs.p.m.e)
Drou vesturisku zinu nav, bet 5.gs.p.m.e. vesturnieks Herdots apgalvoja, ka Ezops dzivojis 6.gs.p.m.e.), bijis vergs Samas sala un Delfos ticis nogalinats.
Ezopa fabulu motivs ietverts morales, tajas uzsverts, ka pasaule valda launums, ka liktenis ir mainigs, bet nakotne nedroa un nenoteikta, ka nav jacenas mainit liktena piekirto stavokli, jo izmainas var nest vel lielaku nelaimi.
Fabulu personai - dzivnieki, augi, cilveki, dievi - bet tie sevi nevienmer ietver tas ipaibas, kadas ir pierast personificet ar tiem (skudra - stradiga, lapsa viltiga), bet ari pilnigi preteju ipaibu paudeji (skudra - meliga un zagliga)
Fabulu stils ir vienkars, skaidrs un lakonisks.
Kvints Horacijs Flaks (65.g. - 8.g. p.m.e.)
Zinas par vina dzivi atrodamas vina darbos. Dzimis Dienviditalija, Venosa. Tevs brivlaistais tas bija kauna traips, kas nepameta Horaciju un radija zinamu nepilnvertibas sajutu, lai gan apzinajas savu nozimigumu Romas literatura. Studeja Roma grieku un romieu literaturu, retoriku, filozofiju. Velak zinaanas papildina Atenas. Stude stoiku un Epikura filozofiju. Iestajas republikanu armija 41.gada piedalas kauja pie Filipam pret Augustu un Antoniju. Kad cieta neveiksmi glabjas begot. Pec amnestijas atgrieas Roma, bet vina ipaumu konfisce par labu oktaviana veteraniem. Palicis bez lidzekliem, Horacijs uznemas rakstvea pienakumus un nodarbojas ar dzejoanu. Ar to iemanto Virgilija draudzibu, kur ieved vinu Mecenata pulcina. driz pec Mecenata naves ari Horacijs mirst un tiek apglabats blakus. Mecenats bija tas, kas iepazistinaja Horaciju ar Augustu un tas vinam piedavaja goda amatu, bet Horacijs atteicas, gribedams sevi pasargat no intrigam.
Slavu Horacijam atnesa Satiras, Epodi.
Pakapeniski samierinajas ar jauno valsts iekartu, kluva par Augusta slavinataju.
Horacija darbi tiek publiceti ada seciba: Odas, Epodi, Gadsimta himna, Satiras un Vestules. Te nav ieverota darbu tapanas seciba. Satiras un Epodus rakstijis savas literaras darbibas sakuma.
Satiras izdotas 1.gs. cetrdesmitajos gados p.m.e. divas gramatas.
1.gramta 10 satiras
2.gramata 8 satiras.
Sarakstitas filozofiskaja dialoga forma daktilu heksametra. Horacijs tas sauca par Sarunam. To valoda ir viegla, tuva Prozai.
Satiras Horacijs pieveras privatai dzivei, skar morali filozofiskas problemas, sadzives paradibas, risina literaturas jautajumus. Izzobojot netikumus. Satiras mistrojums formas un satura zina daadi dzejoli. Satiru dibinatajs - Lucilijs 2.gs.p.m.e. Horacijs parmet Lucilijam neizkoptu stilu. Horacija credo ir apvienot Romas seno dzejnieku idejas ar jauno dzejnieku sasniegumiem formas izveide. Satiras pau savus filozofiskos uzskatus sintizejot epikurieu un satiriku macibas, iesaka baudit dzivi, bet but pieticigam, savaldit kaislibas, ieverot meru.
Horacija morale nav sausa, dragmatiska. Vin pamaca ar labsirdigu humoru - pasaka patiesibu smejoties. Izsmej skopulus, mantrauus, dziru cienitajus, kaislibas vergus. Visur adi konkreti piemeri, salidzinajumi (piemeram, lauku miers - pilsetas burzma, lauku pele - pilsetas pele).
Savos darbos daudz runa pats par sevi, savu gadigo tevu, par Mecenatu. Viegla stastijuma pieveras nopietniem tematiem, izmantojot fabulas, atzinas. Satiras spilgti, tiei attelo Romas dzivi.
Epodi - piedzivojums, jambu pantmera satureti dzejoli, kas sastav no divrindu strafam, kuras otra varsma ir isaka
par pirmo.
No Arhilaha Horacijs parnemis griezigus jambus - pantmerus un aso toni. Bet Epodu saturs ir originals, nav aizguts no griekiem.
Epodos izsmej cilveku trukumus, pieveras daadam dzives paradibam. 2.epods - ipai populars, jo taja runa ir par vienkara zemnieka dzivi, pedeja strafa noskaidrojas, ka lauku idilles slavinajums ir liekuligs. Epodas paradas Horacija politiskie uzskati, kas pakapeniski mainas. Epodas jau paradas Oktaviana - Augusta cildinaana, kas nav Satiras.
Odas - cetras gramatas, tris iznak 43.g.p.m.e. bet ceturta 33.g.p.m.e.
Pieskaras filozofiski etiskiem jautajumiem. Tapat iet savu zelta viduscelu - Horacija gudribu. Tiek cildinats Augusts un Romas valsts. Odas atspogulojas ar Horacija personisku pardzivojumi. Raksta par milestibu, biei mainot milas objektu. Bet vina milas dzeja nav jutu istenuma un kveles. Taja vairak ir pardomas, kas nesavilno lasitaju. Horacijs augsti verte draudzibu. Vin ieviesis romas literatura grieku pantmerus un veidojis tos smalkakus. Ietekmejies no Alkaja, Anakreanta, Sapfas. Odas ir slavenakais Horacija darbs tiei ar sava satura bagatibu, izteiksmes telainibu.
17.gs.p.m.e. sacer patriotisko Gadsimta himnu, un pedejais darbs ir Vestulu gramatas. Tas adresetas atsevikam personam. Padzilina iepriekejos darbos paustos uzskatus. Slavena ir otras gramatas trea vestule Dzejas maksla runa par dzejas teoriju, dramu. Vestule - 476 varsmas. Skarti kompozicijas, formas jautajumi. Prasiba pec viengabalainibas, stila atbilstibu saturam. Attureanas no lieka naturalisma. Veras pret dievu iejaukanos lugas beigas, pret slepkavibam uz skatuves. Dzejas pamata ir talanta un makslas tehnikas salidzinajums. Dzejas maksla ir literaras teorijas anra pilnigakais un labakais paraugs Romas literatura.
Publijs Ovidijs (43.g.p.m.e. - m.e.18.g.)
Ovidija literara darbiba saistita ar Augusta valdianas 2.posmu.
Ovidija biografija ir vina Skumju elegija ceturtas gramatas 10.elegija.
Dzimis Sulmona. Celies no jatnieku dzimtas, gimene jaunakais dels. Macijies retoriku skola Roma. Ovidijam padevuas svazorijas, kuras nepiecieama bagata iztele un emocionalitate. Pec skolas beiganas dodas uz Griekiju un apmekle Atenas, kur padzilina savas zinaanas. Atgrieoties Roma strada par policijas zemakas pakapes ieredni. Bet is darbs vinu neinterese un vin nododas literaturai. Izveidojas par sava laika popularako dzejnieku Roma. Romu uzskata par savu dzimteni un ir laimigs, ka var dzivot Roma. Piecdesmit gadu vecuma, m.e. 8.gada, Ovidijs tiek izraidits trimda uz Tomi pilsetu Melnas juras piekraste. Ar o pilsetu sasitas II.posms Ovidija dzive, no m.e. 8.-18.gadam. Augustu neapmierinaja Ovidija literara darbiba. Dzejolu krajums Milas maksla atklaja Augusta Romas sabiedribas apaubamo tikumibu. Sava dailrades I posma Ovidijs pret Augusta etiskajam reformam izturas nenopietni un to Augusts uzskatija par protestu, neuzticibu. Ovidijs mirst trimda, m.e. 18.gada. Apbedits netiek Roma, bet turpat trimda.
Literaro darbibu var iedalit 3 posmos:
1) milas dzejas Milas dzeja, Milas elegija, Varones, Milas maksla, Zales pret milestibu;
2) religiski mitologiska satura poemas Fasti, Metamarfozas;
3) trimdas laika dzeja (8.g.m.e. -18.g.m.e.) Skumjas elegijas, Vestules no Panta
Milas elegijas piecas gramatas. Sagadaja Ovidijam milas dziedona slavu. Otraja izdevuma iznaca tris gramatas. Milas elegijas ir veltitas vienai varonei Korinnai. Tacu atkiriba no Katulla korinnas, Ovidija Korinna ir vairak nosacits tels. Ovidijs sniedz precizu Korinnas arejo portretu, bet neatklaj savas jutas. Tai nav savas sejas, dveseles, ta iemieso skaistu sievieti vispariga nozime. Ovidijs milas anra ir ne tikai turpinatajs, bet ari novators.
Ovidija miletajam milestiba nav dzil un vienreizejs piedzivojums, bet gan viegla, aizraujosa rotala. Tas spej milet gan kundzi, gan vinas verdzeni.
Varones piecpadsmit vestules, kuras saviem prombutne esoajiem viriem un milotajiem raksta grieku mitu varones.
Visas vestules ir par vienu tematu: kiranas, ilgas, vientuliba, greizsirdibas mokas, skumjas atminas par nelaimigas milas sakumu, domas par navi, lugums atgriezties.
Kautriga Penelope un kaisliga Fedra, sentimentala Enona un atriebiga Medeja, pamesta Didona un ar varu kirta Brizeida katra savadi pardzivo savas jutas.
Ovidijs smel no daadiem avotiem, vin izmanto Homeru, tragedijas, helenistisko poeziju, telojoas makslas darbus. Ari pilnigi pastavigi parstrada sietus. Vina varones gandriz vienmer ir bailigas un nevarigas, ka piemeram Ovidija Didonai nav to iezimju, kuras vinai bija devis Virgilijs.
Apmeram ap to pau laiku, kad Ovidijs raksta Varones, top ari vina tragedija Medeja, kura lidz musdienam nav saglabajusies.
Milas maksla savdabiga parodija.
I.dala - par milas objektu atraanu
II.dala - par iekaroanu
III.dala - par milestibas saglabaanu.
Pamacibas vispirms sniegtas virieiem, pec tam sievietem. Daudz izmantoti salidzinajumi.
Zales pret milestibu - padomi ka izarsteties no nelaimigas milestibas. Dod atzinu, ka milestiba ir ka slimiba un zales katram vajadzigas citadakas.
i I.perioda dzeja ir viegla, bez ipaa satura dziluma. Ovidijs vispilnigak atspogulo milestibu, Iedzilinas sievietes jutu pasaule, pardzivojumos. Necenas neko idealizet.
II.posma pieveras religiski mitologiskam poemam.
Fasti - neskaidro Romas seno parau un svetku izcelsmi. Atbilst augusta centieniem.
Izmanto teikas par romieu svetkiem un ataino to atmosferu. is teikas kopa saista romieu kalendars, katra gramata veltita kadam menesim un sakas ar menea nosaukuma izskaidrojumu. Fastas aplukoti vissenakie dievi un laiku. Augusts un Julijs Cezars tiek pielidzinati dieviem. Fasti saista ar patriotismu, milestiba uz tautu caurau visu Romas senatni, un lidz ar to dara interesantu parau un tradiciju aprakstu.
Metamorfozas - poema par dievu un cilveku parveranos dzivniekos, augos, akmenos, zvaigznes. Grib paradit dzives daudzveidibu, cilveka saregito, pretrunigo raksturu. Metamorfozas atspogulo pasaules vienotibu, ka viss pasaule ir saistits ar cilveku. Metamorfozas ir visuma vesture, sakot no Noasa beidzot lidz vesturiskajam laikmetam. Izmanto visu grieku mitologiju (250 miti). Poema sastav no 15.gramatam, darbiba tajas notiek daadas vietas un poema tiek sadalita ciklos: Argosas un Tebu miti, argonauti, Herakls, Enejs un vina pecnaceji.
Pasaules parveranas no haosa lidz harmoniskam kosmosam. Mits par cetriem cilveces attistibu posmiemiem: zelta, sudraba, vara un dzelzs laikmetiem. Dafnes parverana lauru koka (I gr.); mits par Faetonu, Saules delu, kas izludzies no teva vina ratus un tikko ka nav sadedzinajis zemi (II gr.); par Narcisu, kas noraidijis nimfas Eho milu, bet iemilejies pats sava attela (III gr.); novele par Pirama un Tizbes nelaimigo milu (IV gr.); teika par Niobi, kas lepojusies ar saviem berniem un vinus zaudejusi augstpratigas lielianas del (VI gr.); par Kefala un Prokridas
greizsirdigo milestibu (VII gr.); nelaimigais Daidala un Ikara lidojums (VIII gr.) teika par Orfeju un Eridiki, milas miti, kurus stasta Orfejs (X gr.); Keika un Halkionas uzticiga mila (XI gr.).
Skumju elegijas - piecas gramatas.
I.gramata tapusi cela uz trimdu. Apraksta vetru Adrijas jura, kas kugi atdzen pie Italijas krastiem.
5.elegija Ovidijs sevi salidzina ar Odiseju. Un uzvar, ka vina liktenis ir vel bedigaks, jo nav atpakalcela uz Romu.
3.elegija apraksta pedejo nakti Roma, un neslepj savu dzilo izmisumu.
II.gramata ir ka vestule Augustam. Ovidijs aizmirst savu lepnumu un ludz Augustu laut tam atgriezties. Drumi un peleki Ovidijs apraksta trimdas ainavu un tads ir ari vina dveseliskais stavoklis.
III.gramata Ovidijs apraksta vietejo iedzivotaju drumo raksturu.
IV.gramata stasta par to, ka vinam nacies aizstaveties ar ieroci rokas.
Pindars (apm.522-441.g.p.m.e.)
Grieku klasikis. Dzimis Oratorija, izglitojies Atenas, velak uzturejies Sirkuras, Akraganta. Parvaldijis visus svinigas koru lirikas anrus.
Visieverojamakas ir epikenijas - slavinajumi uzvaretajiem visparejas grieku sacikstes - sporta speles.
Pindara darbi apkopoti 17.gramatas. Saglabajuas 45 epikenijas 4 gramatas, kas sadalitas pec sacensibu vietam:
1) Olimpiskas - uzvara Olimpija
2) Pitiskas - uzvara Delfas
3) Nemejiskas - uzvara Nemeja
4) Istmiskas - uzvara Istma.
Solons (638. - 558.g.p.m.e)
Izcils Atenu politiskais darbinieks. Vin ir vergturu demokratijas un to socialo pamatprincipu dibinatajs, uz kuriem balstoties attistijas Atenu demokratiska polisa. Vina dzives laika bija smagas ekonomiski politiskas krizes. i krize draudeja izversties pilsonu kara. aja situacija Solons tika uzaicinats ka kirejtiesnesis un likumdevejs. Turigie tika iegrooti, Atenu zemnieki atbrivoti no paradu verdzibas. Solona politiska darbiba spilgti atspogulojas vina dzeja. Vina elegijas un jambi ir vina politiskas darbibas atskaite. Populars Solons kluva ar elegiju Solaminas. Taja vin aicina atenieus nebut gleviem un atkarot megerieiem zaudeto Solaminas salu. Solonam piemita patriotisks patoss, lepnums par savu pilsetu, lidzjutiba pret verdziba pardotajiem.
Solamina
Ievada Solons uzruna atenieus aicina cina par Solominas salu, ar ironiju runa par cilveku letticibu, mulkibu.
Katrs par sevi jus gudri un lidzigi viltigam lapsam,
Tomer, kad sanacis bars, sekls un tuks jusu prats.
Virus ar glaimigu meli jus iecelat valdnieku troni,
Vardi jums vienigais mers, neskatits tikums un darbs.
Solaminas beigas dod it ka atskaiti par saviem darbiem. Par to, ka nav tuku vardu runatajs, bet solito ir pildijis. Atbrivojis vergus. To visu panacis ar stingru likumu un taisnibu. Beigas izsaka domu par savu gruto politika likteni, par to, ka tiek vajats. Dod salidzinajumu:
No visam pusem tapec vajats esmu es
Ka niknais vilks, kam apkart stajies sunu bars.
Alkajs (7.gs.p.m.e.-6.gs.p.m.e.)
Dzimis Mitilenes pilseta, aristokratu gimene. Vina dzives laika risinas asas cinas starp demosi un dzimtas aristokratiju. Demokratu uzvaras rezultata Alkajs ir spiests atstat dzimteni un doties trimda. Alkja lirika ir gan politiska tematika, gan milas lirika, dziru dziesmas, himnas. Alkajs izmanto daadus pantmerus, bet nozimigaka ir Alkaja strofa, ko velak izmanto Horacijs.
Nav vietas skumjam dzive, ja tam nav nekada jega, labak ir priecaties, baudit dzivi. Ziema saistas ar kaut ko nevelamu, nepatikamu, bet ziedonis ar prieku, dzivibas atgrieanos daba un cilvekos.
Sapfo (6.gs.p.m.e.)
Dzivojusi Lesbas sala, Mitelene vadijusi skolu, kur macija aristokratu meitenem dzeju, muziku, deju. Budama aristokrate, tapat ka Alkajs un Teognids ir spiesta atstat dzimteni un doties trimda. Kadu laiku dzivo Sicilija. Zinas par vinas dzivi ir maz un tas ir pretrunigas. Vieniga lieciba ir vinas dzeja. Ir legenda, kas vesta par to, ka Sapfo bijusi nelaimigi iemilejusies un metusies no klints jura. Sapfo izmanto daadus pantmerus un strofas. Velak Horacijs izmantojis sava dzeja ta saukto Sapfo strofu. Dzeja galvena uzmaniba veltita milestibai, jaunibai, dzives priekam. Te paradas jutu neviltotiba, pardzivojuma dzilums, tieums, spilgta emocionalitate.
No vinas saglabajusies Himna Afroditei. Sapfo Afroditi uzruna ka senu draudzeni, loti tiei, personigi. Te nav neka no patosa, tie ir pirmie soli dzejnieka profesionalitates cela. Pirmaja dala aicina Afroditi paliga savas bedas, lai ta vinu atbrivo no sirdsnemiera, kas vina valda.
Otraja dala paradits loti spilgts milestibas pardzivojuma atspogulojums. Spilgti, tiei un neviltoti attelotas Sapfo jutas, milestiba. Varbut pat parak tiei. aja dala it ka tiek atkailinata vinas dvesele.
Trea, ceturta un piekta dala dabas telojums, ar kuras palidzibu tiek paradits dveseles nosaknojums.
Beigas izskan pesimisms, skumjas par vientulibu, atstatibu.
Jau meness ir zudis skatam,
Un Plejades sen jau projam
Nakts vidus, bet laiks iet secen, jo viena, es viena gulu.
Ta nevar rast mieru ne miega, ne darba, jo visas domas saista kads jauneklis.
Epitalamijas
Dzires, kares, svinibas, vins, jautriba, ligavaina slavinaana, tapat pieminets vindevis Hermijs.
Anakreonts (6.gs.p.m.e. 2.puse)
Dzivojis Teosa. Velak pec persieu iebrukuma parcelas uz Trakiju, velak uz Griekiju. Samas salu, kur dzivoja tirana Polikrata, tad Atenas, Tesalija, kur ari miris. Dzejas tematika ir vienveidiga - rotaliga milestiba, dziru dziesmas, te nav jutu dziluma, tieu pardzivojumu, kas ir Sapfo un Alkaja lirika. Popularitati vina dzeja ieguvusi ar aspratigu rotaligumu, gaiu ironiju, improvizatorisku vieglumu. Ar hellenisma laiku izplatas anakreontiska dzeja, kas atdarina Anakretonta dzejas formu un saturu tik tiei, ka nezinot autoru to ir gruti atkirt originalu no atdarinajuma.
Dzeja ir viegla, rotaliga
1. Prieku baudiana.
2. Rugtums par vecumu, kas tuvojas.
3. Ironija par milestibu, kas grib aizbegt, bet nespej.
Arhilahs (7.gs.p.m.e.)
Dzimis Parosas sala, aristokrata un verdzenes dels, nebudams likumigs dels, bija zinama mera deklasets cilveks un, trukuma spiests. dzivojis nemierigu, kara algotna klainotaja dzivi, piedaloties kara gajienos jaunu koloniju ieguanas del, nekur neiedzivojies apkarteja vide. Vin pats sevi raksturo ka kara dieva kalpu, kam pazistamas ari muzu saldas davanas. Kar vinam ir eksistences avots. Budams kara algotnis, lielako dzives dalu pavada daadas Griekijas pilsetas. Galvenokart rakstijis elegijas un jambus, mazak sacerejis fabulas. Tas sacerejis divrindes, kur otra rinda pantmera atkiras no pirmas. Neviens darbs nav saglabajies pilnigi. Fragmenti liecina par izkoptu valodas lakonismu, izteiksmes lidzeklu daudzveidibu. Vina dzeja jutama smalka ironija, asi nievajoa satira, ka ari gaiu jutu apdvesta milas jusma, aicinajums dzives grutibas un bedas remdet vina. Sava dzeja noliedz tradicionalo aristokratijas morali, tadel ari izvelejies kara algotna dzivi. Par beganu no kaujas laika dzejnieks stasta aukstasinigi
ar zinamu paironiju. Vina dzeja atspogulojas vina dzives filozofijas pamatprincipi: izturiba, virikiba, apzinaanas, ka straujas liktena parmainas ir likumsakarigas dzives ritms. Vinam piemit specigs temperaments, loti tiei un spilgti attelo savas izjutas attieksme pret dzives daudzveidibu.
Arhilaha elegija varonim kauja lidzi ir vins un maize. Un vinu dzerot tam keps ir atbalsts, bet vins ir atbalsts kauja. nenopel par to. ka vairogs tiek aizmirsts kaujas laika, bet priecigs, ka paa ada vesela, kas bedas par vairogu, to var pagadat jaunu. Tai paa laika aicina droiem un specigiem but, jo tikai drosme un speks ir lidzeklis pret launumu.
Epodi - eit paradas attiecibas starp Dieviem un cilvekiem. Dievu vara un speja verot notiekoo, tiesat cilveku ricibu.
Trohaji - doma, ka cilveks ir paklauts savam liktenis un vinam jadzivo ta, ka nolicis liktenis.
Teognids (6.gs.p.m.e.)
Dzimis Megara. Dzeja ir didaktiska satura ar spilgti izteiktu politisko ievirzi. Teognids piedereja pie dzimts aristokratijas, kura cina ar demosu zaudeja. Tapec dzejnieks bijis spiests pamest dzimteni un doties trimda. Savas elegijas vin velta kadam jaunietim Kirnam. Savas elegijas vin aicina noversties no demosa, kas nav cienigs but par noteiceju polisa. Vina dzeja ir daudz ironijas un naida pret demokratijas parstavjiem, kas bija guvui uzvaru politiskajas un ekonomiskajas cinas un sagrabui varu un bagatibu Megara. Vinam raksturiga ir spilgta un telaina valoda, formas un domas skaidrums.
Elegijas
Vina elegija ir ka pamaciba, padomu deveja kadam jaunietim varda Kirns. Un is Teognida pamacibas ir visai interesantas. Ka galvena te domine doma, nekad nesaistities ar cilvekiem, kas ir trucigaki, neizglitotaki par tevi pau, jo no tadiem nekad nav nekada labuma. Saieties vajag tikai ar tiem, kas no augstas cilts, jo tiem alla galds ir klats un palidzibu tie nelugs gruta bridi, bet trucigais nespes palidzet, jo paam tam klajas gruti. Un nevajag palidzet tiem, kas no zemakas kiras, jo atmaksu ir veltigi gaidit. Un sev no viniem tu neka nevari iegut. Labums no tadiem nav nekads. Savukart sievu, ja tai naudas ir daudz ir derigi nemt no zemakas kartas. Ar ironiju uzsver, ka manta ir ta, kas ir cilveku pratos. Un kartas nu mantkare jauc!
Un elegijas beigas izskan doma, ka labak ir pavisam nepiedzimt aja pasaule, bet ja esi piedzimis, tad atrak tiecies ar navi, jo kapa ir tikamak neka dzivi baudit.
Publijs Vergilijs Marons (70.-19.g.p.m.e.)
Dzimis Ziemelitalija, brivo iedzivotaju zemakaja slani. Vina tevs pratis uzlabot savu materialo stavokli un ieguvis zemes gabalu Mantujas pilsetas apkartne. Macijies Kremona, Milana. Beigas pariet dzivot uz Romu, lai papildinatos retorika un zinatnes. No advokata karjeras, kurai parasti gatavojas retoru skolas jaunie audzekni, nekas neiznaca. Vergilijam nebija oratora davanu. Vergilijs jauniba jusmoja par neirotiku dzeju un rakstija liriskus dzejolus jaunaja stila, bet vin cenas tuvinaties Katullas stilam, cite un parveido vina dzejas. No Katulla macas rupigo formas apdari, no Lukrecija dabas izjutu un epikurieu mierigas dzives un pieticibas idealus.
Pec studijam atgrieas majas. Tuva bijusi mieriga lauku dzive. Vergilija zeme velak tiek konfisceta, bet pec Mecenata luguma Vergilijs tiek bagatigi atlidzinats.
Vergilijs pieslienas Mecenata pulcinam. 50 gadu vecuma dodas uz Griekiju un Troju, lai savaktu materialus Enidai, bet atpakalcela mirst.
No pirmajiem darbiem Bukolikas, Ganu dziesmas. Par paraugu nemis Teokrita idilles. Vergilijam gani ir tikai maskas. Vergilija eklogas saistitas ar aktualiem notikumiem, tajas skan ta laika politiskie motivi.
I.ekloga divi gani Titirs un Milibijs sarunajas. Nelaimigais Milibijs ir spiests atstat savu zemes sturiti, kas atdots Oktaviana armijas veteraniem. Vin dodas ar kazu baru projam un dzied bedigu dziesmu. Savukart Titaram ir izdevies saglabat savu ipaumu un slave dievu par vina laipnibu.
Titara persona Vergilijs telo pats sevi, un te pirmo reizi ieskanas Augusta slavinaanas motivs. Ganu klusaja idille ieklaujas laikmetiga tematika, protests pret pilsonu kariem, kuru del jaatstaj dzimtene.
IV.eklogai ir izteikti politisks raksturs. Vergilijs paregoja zelta laikmetu iestaanos pec kada berna piedzimanas. Jautajums par bernu (kur) nav atrisinats. Ekloga adreseta Asinijam Polionam.
V.ekloga gans Mopss dzied par jaunekla Dafnida navi, bet Melnaks Mopsu mierina un stasta par Dafnida uznemanu dievu skaita.
X.ekloga apdzied sava drauga Kornelija Galla milas mokas.
Eklogu formu veido gleznaina daba. Eklogas viss zied, viss ir dzivibas speka pilns.
Mecenata ierosinats Vergilijs raksta Georgikas.
Georgikas - pamacoa poema par lauksaimniecibas galvenajam nozarem cetras gramatas.
I.gramata stasta par zemkopibu (par augsni, aranu, darba rikiem).
II.gramata stasta par darzniecibu (augu, koku audzeanu, kirnu uzlaboanu).
III.gramata stasta par lopkopibu.
IV.gramata stasta par bikopibu.
Vergilijam lauku temats bijis loti tuvs. Tas bija ari aktuals Oktiviana valdianas laika.
Gerogiku pamatuzdevums bija radit interesi par zemkopibu, propagandet valdibas planus.
Georgikas Vergilijs atklati cildina Oktaviana reimu, jo is darbs ir vinam veltits.
Georgikam par pamatu nodereja Hesioda Darbi un dienas. Hesiods neslepj zemnieku grutibas, bet Vergilijs idealize to dzivi.
Vergilijs doma, ka laimi var sasniegt baudot kluso dzivi uz laukiem.
Katra Georgiku gramata bez pamacibam ir ari galvenas atkapes:
1. telainais pavasara apraksts.
2. Italijas cildinaana.
3. Oktaviana slavinaana
4. mits par Orfeju un Euridiki.
Geordikas ir daudz lauksaimniecibas, geografijas, astronomijas terminu.
is zinatniskums ir pilnigi aleksandrieu gaume.
Eneida
Darbs iesakts 29.gadu vecuma, nav pabeigts. Pamata mits par trojieti Eneju.
Eneida rakstita pec Homera Iliadas un Odisejas parauga. Sastav no 12 gramatam un sadalas divas dalas. Pirmajas seas aprakstitas Eneja maldu gaitas lidz nonakanai Latija un tas dzive deve par romieu Odiseju. Pedejas 6 gramatas veltitas Eneja cinam un varondarbiem Latija, deve par romieu Iliadu.
Eneja ieraanas Latija pec ilgiem klejojumiem pa zemem un juram naidigas dievietes Junonas del. Par pilsetas dibinaanu Latija. Junona lolo domu likt Kartagai valdit par tautam. Tapec padzirdejusi par Eneja domu sagraut Kartagu, vina ludz veju dievu Eolu palaist vala vejus un aizraut Eneju. Jupiters mierina Eneja mati Veneru, kas uztraucas par dela likteni. Enejs ierodas pie Kartagas valdnieces Didonas, kas laipni uznem Eneju un riko par godu dzires. Enejs stasta par dramatiskajiem piedzivojumiem celojumos.
Publijs Terencijs Afrs (ap190.g - 159.g.)
Afrs ir pienemtais vards (Afrikanietis), dzimis Kartaga. Roma vin nokluvis no Afrikas ka vergs un bijis kalps senatora Terencija Lukana maja. Saimnieks ieinteresejas par apdavinato vergu, izglito to un atlai briviba. Ternecijs uzturejas diciltigas jaunatnes sabiedriba. Sarakstijis 6 komedijas,
kuras visas ir saglabajuas. Grieku originalu ipatnibas Terencijs saglaba labak neka Plauts. Vina komedijas ta pat ka Menandra ir mierigas, bez bufenades, kustigiem vergiem, kontikam. Vin nejauc romieu un grieku dzives ipatnibas. Vina lugas tapat ka Menandra ir aristokratiskas. Terencijs ir paraks par Plautu, rupiga un dzila raksturu veidoana. Vina personai raksturoti dzili, iejutigi. Plauta komediju vergs Terencija komedijas tiek atbidits mala. Savedejs paradas tikai viena luga Brali. Heteras nav mantkarigas, perkamas. Attiecibas gimenes ir labas un konflikti izcelas tikai parpratumu del.
Brali audzinaanas problemas.
Demejam ir divi deli, Eshins un Ktesifons. Ktesifons dzivo pie teva uz laukiem, bet Eshins pilseta pie teva brala. Ktesifonam nav daudz brivibas, turpreti Eshins dzivo brivi. Eshions ielauas savedeja maja un nolaupa netiklu meiteni. Tevs par to uzzinot, parmet bralim, ka tas nav stingri audzinajis vina delu. Bet velak izradas, ka Eshins meiteni nav nolaupijis sev, bet gan savam bralim Ktesifonam pec vina luguma. Pats Eshins iemilejis vienkaru, krietnu atenieti, kuru grib precet.
Viramate Loti nopietna luga. Lidziga Menandra kirejtiesai.
Jauneklis Pamfils svetkos izvaro godigu meiteni Filumenti, novelk tai gredzenu un uzdavina heterai. Pec teva gribas apprec Filumeni. Bet vini abi nezin, ka vini ir jau tikuies. Pamfils aizmirst heteru un iemil sievu. Vin aizbrauc mantojuma darianas. Filemene atgrieas pie saviem vecakiem, kur vinai piedzimst berns. Pamfils atgriezies ir loti sautis, bet Filumenes mate ierauga heteras pirkstos Filumenes gredzenu un noskaidrojas, ka Pamfils ir Filumenes berna tevs. Baktida palidz atjaunot gimenes laimi.
Komedija ir loti humani varoni - labveliga viramate un sievasmate.
Terencija prologi vairs nav isti libreti, tie veltiti literarai problematikai, aizstav kontaminacijas panemienu, noskaidro plagiata jedzienu, stasta ari par savam problemam: Es esmu cilveks, un nekas cilvecigs man nav sves.
Plauts (ap 254.- 184.g.p.m.e.)
Istaja varda Tits Maks, pienemtais vards Plauts dzimis Umbrija. Pirmais pieveras komedijai. no 21 lugas saglabajuas 20. Vina lugas ir jaunatisko komediju parveidojumi. Plauts ir parveidojis grieku lugas gan pec satura, gan formas. Menandra komedijas ir izsmalcinatakas, nopietnakas. Plauts ir vienkaru lauu rakstnieks, demokrats. Vina komediju centra ir vergs, pret kuru Plauts izturas ar simpatijam. Plauts maina grieku jaunatiskas komedijas socialo tendenci. Plauta darbos atspogulojas pilsonu aktivitate, optimisms, vina varoni ir energiski, neatlaidigi. Piemerojoties skatitajam vin pastiprina komiskos efektus, iestarpina jautru, piedauzigu bufanadi. Plauts izmanto kontaminacijas panemienus, saliede divas lugas viena.
Komiska efekta del Plauts lieto grieku vardus, izteicienus. Plauta komedijas ir daudz vairak jautribas neka jaunatiskajas. Vina varoni ir loti temperamentigi. Tikpat izteiksmigi Plauts telo seras.
Komismu kapina ari tas, ka vergs biei nostajas poza, kas neatbilst vina stavoklim. Plautam raksturiga personu samainiana, kam par celoni ir o personu areja lidziba, izmantoto ari dubultnieka motivu. Komismu vairo ari apziniga skatuviskas iluzijas neieveroana. Plauts bagatina jauno grieku komediju ar muziku un dziesmam. Vina komedijas var pat salidzinat ar musdienu operetem.
Plauta komedijas atkiras no grieku paraugiem ar:
1. demokratisku ievirzi;
2. jautribu;
3. aspratibu;
4. muzikalitati;
5. Tajas nav dzilu domu; 6. nav smalku psihologisku nianu, konsekventu varonu raksturojuma.
Mala kruze maz intrigas. Ta ir raksturu komedija. Centra psihologiski labi izveidots skopula Eikliona tels. Vin atradis pavarda mala kruzi ar zeltu, zaude dveseles mieru, klust skops un dzivo vienas bailes, ka tikai kads negrasas nozagt vinam naudu. Medagars bildina Eikliona meitu Fedru. Tacu vin nezin, ka to pavedis vina masas dels Likonids un, ka vina gaida bernu. Mala kruzi nozog Likonida vergs un Eiklions mekle zagli, kliedz, vaimana. Vin grieas pec palidzibas pie skatitajiem, bet ari to vidu ir zagli. Likonids ierodas pie Eiklonida, lai atzitos greka un ludz vina meitas roku. Komisms izraisas taja bridi, kad Eikliona doma, ka Likonids runa par nozagto kruzi nevis vina meitas paveanu. Eiklions atdabun savu kruzi atpakal. Likonids apprec Fedru, Eiklions, lai atgutu sirdsmieru atdod zeltu znotam.
Lieligais karavirs
Varonis ir mulkis, sevi iemilejies algotnis ar parspileti svinigu vardu Pirgopoliniks (Tirgonu un pilsetu uzvaretajs). Vin lielas ar saviem fantastiskajiem varondarbiem, kurus vinam sagudro vina piedzivotajs Artotags (Maizes grauzis). Veselus legionus tas aizpu ar vienu elpas putienu, viena diena iznicinajis simtus cilveku, ar vienu sitienu salauzis zilonim kaju. Jutas apmierinats, ja kads apbrino vina skaistumu, drosmi, piekrianu pie sievietem. Pats sevi deve par Veneras miluli, bet isteniba ir glevs, izvirtis.
Komedijas 1.dala risinas Efesas pilseta, Pirgopoliniks no Atenam atvedis sev gustekni - nolaupitu meiteni Filokomasiju. Efesa ierodas vinas iemilotais, lai to glabtu un apmetas blakus Pirgopolinika majai. Meitene izmantodama slepenu eju satiekas ar savu iemiloto.
2.dala kada skaista sieviete uzdodas par kaimina sievu un atzistas, ka nepratigi iemilejusies Pirgopolinika. Tas jutas loti glaimots un atlai majas savu nolaupito Filokomasiju, apbalvodams ar bagatigam davanam. Tad vin dodas pie sievietes, kas vinu it ka dievina, bet ierodas kaiminu maja, vin tiek neeligi piekauts.
ai lugai nav stingras kompozicijas. Intriga ir taja dala, kad piekrapj Pirgopoliniku, jo pastav tacu slepena eja pa kuru meitene tapat var aizbegt. Tapec dakart eit saskatama kontaminacija.
Viltigais vergs - Pseidols, pieder pie intrigu komediju tipa.
Atjautigs, viltigs, izdoma neparspejams. darbiba norisinas Atenas, divu kaiminu maju prieka. Viena dzivo Simons ar delu Kalidoru, otra savedejs Balions. Kalidors atzistas Simona vergam Pseidolam, ka mil heteru Feniku, Baliona verdzeni. Feniku ir jau nopircis kads mekedonieu karavirs par 20 minam, no kuram 15 minas ir jau samaksatas. Pseidols nolemj palidzet Kalidoram, kaut ari zobojas par to. Vin uznemas vienas dienas laika sagadat 20 minas no paa Kalidora teva. Vin izdod likumu: Bistieties odien no manis un neticiet man!. Pats Simons apsola kaiminam dod 20 minas, ja Pseidolam izdotos ar viltu dabut jaunavu. Ierodas mekedoniei karavira vestnesis harpags. Pseidols izvil tam vestuli, atdod cilveku, kas dabun par vestuli Feniku un atdod to Klaidoram. Kad blediba atklajas savedejs ir spiests samaksat karaviram, bet Simons par Poseidola viltibu vel samaksa 20 minas tam. Tas nirgajas par savu saimnieku, piedzeras un smejas.
Amfitrions - vieniga luga ar mitologisku sietu.
Jupiters Tebu varona Amfitriona izskata ieklust pie vina sievas Alkeminas un pavada ar to nakti. Jupiters bija panemis lidzi Amfitriona verga Sasija izskata Merkuriju. Tad ierodas istais Amfitrions ar vergu un sakas
parpratumu virkne, jo uz skatuves ir divi Amfitrioni, divi Sasiji. Alkeminei pec tam piedzimst reize divi deli: viens no vira, otrs no Jupitera.
Dvini
Komedija par braliem, kuru apbrinojama lidziba rada daadus parpratumus.
Plauta valoda ir bagata ar aliteracijam, vardu spelem.
Eiripids (484.-406.g.p.m.e.)
Vina dailrade nosledz klasiskas dramas attistibu. Dzimis Salaminas sala. Bijis dzili izglitots cilveks par ko liecina vina tragedijas. Milejis dabu, klusumu, vientulibu. Ir saukts par filozofu uz skatuves, jo vina darbos ar daudz pardomu atzinu. Eiripids nav piedalijies sabiedriski politiskaja dzive, nav ari ienemis nekadu valsts amatu. Savos darbos vin tomer atsaucas uz svarigakajiem notikumiem un valsti. Sava mua pedejos gadus pavadija Mekedonija tur mira 406.gada pirms musu eras.
Savu augstako uzplaukumu vina dailrade sasniedza Peloponesas kara (431.-404.g.) gados (ta bija cina starp Atenu un Spartu, un kara orbita bija ierauta visa Griekija). Savos darbos Eiripids attelo politiskas un socialas pretrunas, kas radija asus konfliktus starp demokratijas un aristokratijas spekiem. Vin nosoda ka Spartas ta ari Atenas cinu par politisko varu visa Griekija, kas ari izraisija 27 gadus ilgo Peloponesas karu. Vinam tuvas ir ari sofistu visu vertibu parverteanas metodes. Eiripids ver pret sievietes beztiesisko stavokli - Medeja, Hipolits. Pret seno tragediju kaitigumu Elektra, Orests, Ifigenija Aulida pret dievu netaisno ricibu. Hioplits, Ions, tapat risinaja socialo jautajumu - Trojietes, Ions.
Ka dramaturgs darbojies 50 gadus, bet tikai piecas reizes ieguvis I vietu dramaturgu sacensibas. Tas izskaidrojams ar to, ka Ateniei nevareja pienemt visus jaunos jautajumus vina darbos, kas bija loti tuvi sofistu filozofijai. Toties Helleisma perioda un Romas varas gados Eiripida dailrade bija loti populara. Ir saglabajuas 17 tragedijas un viena satiru drama Ciklops.
Tragedijas: Medeja, Hipolits, Trojietes, Helena, Orests, Elektra, Ions, Ifigenija Aulida, Bakhanietes.
Eiripids ipau uzmanibu piever sievietei, tas psihologijai, jutu pardzivojumiem. Vin radijis to attistiba, izaugsme. autors ir pieversies ari sadzives tematikai un tas bija prieknoteikums jaunatiskas komedijas attistibai. Tas, ka Eiripids prata iedzilinaties cilveka psihologija, paradit dveseles celumu, varonu cilveciskumu, tuvina vina dailrade musdienam. Vina varoni nav viengabalaini, tajos ir iekejas pretrunas, cina paam ar sevi. Un tas ir tas jaunais, kas paradas Eiripida dramaturgija. Vin savas tragedijas ir pamazinajis kara lomu darbibas risinajuma. Kara partijas padzilina dramas idejas izpratni, izsaka autora pardomas, nevis virza darbibas attistibu, bet pastiprinata loma ir dialogiem. Tie savukart veido diskusijas formas. Eiripids labi parvalda formu: prologa daas rindas ievada lasitaju notikumu situacija, epilogs stasta par to talako likteni. Eiripida ietekme attistijas jaunatiska komedija Griekija, Roma. Un ar romieu komedijas starpniecibu Rietumeiropas sadzives drama.
Medeja
Izmantots mits par argonautu braucienu un Kolhidu pec zelta aunadas. Kolhida valdnieka meita burve Medeja iemilejusies argaonautu vadoni Jasona un palidz vinam iegut zelta aunadu, un izglabs vinam dzivibu. Vina beg kopa ar Jasonu no Kolhidas uz Tesaliju, kur Jasons cer atgut nelikumigi atnemto valdnieka varu. Izmantojis mitologijas sietu Eiripids veido gimenes dramu. Medejai un Jasonam ir divi deli, bet Jasons nolemis atstat gimenei un apprecet Korintas valdnieka meitu Glauki. Medejas izmisums pariet naida, kad vina uzzina, ka Jasons gimeni atstajis materialu apsverumu del, Medeja mekle tadu atriebibas veidi, kas visvairak sapinatu Jasonu.
Mates milestiba un atriebes kare - o jutu konflikts veido tragedijas galveno saturu.
Prologa aukle stasta par to, ka Medeja milejusi Jasonu, vina del pametusi dzimteni, tuviniekus un atbraukusi tam lidz. Par to, ka Jasons saietas ar Kreonta meitu un taisas to precet un par Medejas lielajam bedam, kas robeojas jau ar naidu. Bet audzinatajs stasta par vel lielaku nelaimi, kas Medeju sagaida. Ta ir Medejas un bernu izraidiana no valsts ar Kreonta paveli. Medejas naids veras ari pret berniem un aukle uzskata, ka labak tiem neradities matei acis. Medeja noelo, ka precejusi Jasonu, vina del pametusi gimeni. Koris vinu mierina. Medeju mac dzives apnikums, bezceriba. Medeja runa par sievietes bezcerigo likteni, par vinas velmi un nodomu atriebties. Tad ierodas Kreonts, kur pazino, ka Medejai no vina zemes jaaiziet, lai Medeja nevaretu nodarit launumu vina meitai. Medejai vienas dienas laika japamet pilseta, jo citadi to gaida nave. tacu Medeja ir aja viena diena ir izplanojusi atriebties., nogalinot Jasonu, Kreontu un vina meitu. Bet Medeja ir apdomiga un viltiga. Vina apsver visus variantus. (Medejas tevs ir Saules dieva dels).
Koris dzied par sievieu gruto stavokli un par viru parestibam, nelaimi, kas parsteigusi Medeju. Ierodas Jasons un saka Medejai, ka vina pati ir vainiga, ka vinu izraida. tomer izsaka, ka vinam rup bernu nakotne. Savukart Medeja izsaka visu ko doma par Jasonu. Saruna Jasons atklaj, ka materialu apsverumu del pametis Medeju un piedava materialas rupes par vinu un berniem, bet Medeja noraida vina piedavajumu. Koris dzied par to, kadas sapes jacie pieviltas, nelaimigas milestibas del. Cik smagi ir vilties kada, kam tu vienmer esi uzticejies. Medeja negaidot satiek Atenu valdnieku Egeju. Tam nav bernu. Medeja ludz vinam patverumu, solidama, ka zina tadas zales, kas lidzetu pret Egeja nelaimi. Egejs dod patverumu Medejai un ta lidz galam izplano atriebibas planu. Koris slave Atenas. Koris megina atrunat Medeju no savu bernu noslepkavoanas. Medeja ataicina Jasonu un pazino, ka atzist vina ricibu par pareizu un ludz atstat bernus Korinta, jo grib doties trimda viena. Medeja ar berniem suta ligavai savu ligavas terpu un diademu. Saules dieva davanu. Ta ir saindeta. No tas aiziet boja gan ligava, gan vinas tevs. Tada ir Medejas atriebiba. Koris izsaka pardomas par bernu nozimi cilveka dzive. Ierodas zinnesis no pils un stasta par notikumiem, kas tur risinajuies. Medeja to uzklausa ar nesleptu prieku, bet vel vinai padoma nogalinat savus bernus. Ierodas Jasons, bet ir jau par velu, jo virs nama paradas sparnotu puku rati, kuros atrodas Medeja ar bernu likiem. Jasons nolad Medeju, izmisis par bernu navi. Starp abiem risinas asa saruna. Medeja aizbrauc puka ratos.
Ifigenija Aulida
Grieku floti, kad ta devas karagajiena uz Troju aizkave pilnigs bezvej. Pie ta ir vainigs Agamemons, kur noavis Artemidas stirnu un izsaucis dievietes dusmas. Priesteris Kalhants zino, ka jaziedo Agamemons meita Ifigenija, tad dievietes dusmas rimsies. Iekeju pretrunu mocits tevs nosuta sievai un meitai vestuli, lai ierodas pie vina it ka, lai atdotu to Ahilejam par sievu. Velak vin to noelo un suta otru vestuli, kura aizliedz doties cela. Bet otra vestule nesasniedz adresatus, jo Agamemona bralis Menelajs to
aiztur. Tad notiek ass strids starp braliem. Tragedija iezimejas Ifigenijas tels attistiba, kad Ifigenija ierodas kara nometne, ta ir prieciga, jo doma, ka salaulasies ar slavenu varoni Ahileju, bet ir izmisusi uzzinot, ka to gaida nave. Ludz teva elastibu. Ahilejs ir sautis, ka vina vards izmantots, lai ievilinatu meiteni nometne un nolemj glabt Ifigeniju. Nometne draud izcelties kar, jo karaspeks pieprasa Ifigenijas upureanu. Ifigenija izkiras par navi, lai glabtu daudzu citu bojaeju un lai grieki gutu uzvaru. Agamemons raksta vestuli, lai neved Ifigeniju un aizkave to, ja ta ir cela uz nometni.
Menandrs (342.-294.g.p.m.e.)
Dzimis ieverojama, bagata gimene. Guvis labu izglitibu, bija filozofa Teofrasta skolnieks. Vina darbs Raksturi ir ietekmejis Menandra dailradi. Par politiskajiem uzskatiem konkretu zinu nav, bet Menandrs bija negativi noskanots pret monarhiju. Pieveras galvenokart sadzives jautajumiem, gimenes problemu risinajumam. Turpina Eiripida temu par sievietes stavokli sabiedriba, izlikta un atrasta berna motivs, maza cilveka dzive un liktenis. Vina darbos ir dzil humanisms, pardomas par religiju un iztika jautajumiem, cilveku attiecibam. Vinam pieder teicieni
Cik skaists ir cilveks, ja vin patiesi ir cilveks
,,, nav japiekapjas launiem cilvekiem, bet vajag tiem pretoties, lai dzive viss nesagrieztos.
Vairak par 100 komedijam (105-108). Tikai 20 gs. atrasti Egiptes papirusos fragmenti no kirejtiesas, Varonis, Nogriezta matu pine, Samiete, Sikionietis.
Savukart komedijai Igna trukst tikai dau rindinu. Menandra komedijas pec sieta strukturas nav vienadas. kirejtiesa un Nogriezta matu pine ir saregita intriga, spilgti un psihologiski dzili veidoti raksturi. Tie nav trafareti, jaunatiskas komedijas teli (skopais vecis, viltigais vergs, nevarigais jauneklis), bet gan neparasti ta laika sabiedribai (Pamfilas un Abratonas raksturi). Dramatiskajas sacensibas pirmo vietu ieguva septinas reizes. Darbi vina dzives laika nebija seviki populari. Laikam jau tapec, ka tajas bija stilistiski izkopta valoda, atteikanas no komisma un bufanades, nopietns saturs, ari pardroas domas. Menandrs izvirza moralas prasibas ka sievietem ta virieiem. Iedroinas paradit heteru paraku par kadu no brivajiem cilvekiem. Vina darbi ietekmeja Plauta un Terencija darbus. Ar Romas komedijas starpniecibu Menandra dailrade ietekmejusi ari Rietumeiropas komediju.
Igna - cilveku nidejs.
Knemons nist cilvekus, jo ir dzili parliecinats, ka visi cilveki ir launi, bet nejaus gadijums liek mainit uzskatus. Pans stasta par Knemona divainibam, par ipatnejo dzivi, naidu pret cilvekiem. visvairak ienist kaiminus, tad bijuo sievu, dzivo kopa ar meitu. Sastrats satiek Knemona meitu un iemil to, bet meitene ir hetera. Sastrats sutijis uz Knemona maju Piriju, lai uzzinatu kaut ko tuvak par meiteni, bet Pirijs tiek izdzits un Knemons to nometa ar akmeniem, mala pikam, bumbieriem. Otrreiz ieraugot Sastratu Knemons gan ar akmeniem vairs nemet, bet ir loti nelaipns. Sastratam neizdodas ta ari neko sarunat, bet vin runa ar jaunavas brali Georgiju. Georgijs uzzinajis Sastrada nodomu precet vina masu nolemj palidzet. Ari vin negativi raksturo savu patevu. Sastrats uzzina, ka Knemons atdos tikai tad savu meitu, ka znots bus lidzigs rakstura vinam. Sastrats ari megina stradat uz lauka, bet pirmaja diena neveicas. Bet tad naca kads gadijums, kas palidzeja Sastratam. Kadu dienu veca kalpone bija ielaidusi spaini aka, vina gribeja to izvilkt, bet virve partruka un ari kaplis iekrita aka. Knemons, gribedams izvilkt spaini un kapli, pats iekrit aka. Tad atsteidzas Sastrats un Georgijs un izvelk Knemonu. Knemons atzist, ka ir kludijies domadams, ka var dzivot vin bez cilvekiem. Visu mantu novel Georgijam. Ari savu meitu uztic tam un Georgijam jaizvelas precinieks masai. Tad Sastrats ludz atlauju savam tevam precet Knemona meitu un tas piekrit, bet nepiekrit izprecinat savu meitu Georgijam, bet beigas piekrit ari tam. Sastrots liek tevam pie sirds, ka ta nauda, kas tev pieder vienam un ja tas ir daudz nenes prieka Bet ta var palidzet kadam citam kam ta varbut ir loti nepiecieama. Ta var darit kadu laimigu. Komedija beidzas ar divkaram kazam. Vergi kaitina Knemonu to traucedami un vaicadami pec daadiem traukiem, lidz beidzot tas padodas un lauj sevi aizvest uz kazam.
kirejtiesa
Vergs Davs atradis izliktu bernu, vin grib to paturet un atdod otram vergam Sirsikam, bet darglietas patur sev. Sirsiks pieprasa tas, jo tas var palidzet atrast istos berna vecakus. Stridu izkir Harisija sievastevs Smirkins, kur padzirdejis par znota izlaidigo dzivi ieradies noskaidrot gimenes nesaskanu iemeslus.
Lucijs Anejs Seneka (dai gadi p.m.e.- 65.g.m.e.)
Lucijs Anejs Seneka, videjais no trim Senekas Vecaka deliem, dzimis Spanija, Kordubas pilseta (tagad Korova), bet uzaudzis Roma. Guvis reorisko izglitibu, nodarbojies ar filozofijas studijam. Vina uzskatus veidoja Sotions, Attalla, Fabians. Seneka ir stoitiku jeb jauna stila parstavis. M.e. 20-jos gados Seneka pieveras sabiedriskajai darbibai, uzstajas ar tiesas runam. Smagi saslimts un dodas uz Egipti arsteties. 30-jos gados darbojas ka advokats Romas tiesas, bet vina panakumi izraisa imperatora Kaligulas skaudibu. aja laika rodas darbi. Par dusmam - veltijums vecakajam bralim, Mierinajums Marcijai - veltita vesturnieka Kremucija Borda meitai.
Pec imperatora Klaudija nakanas pie varas, intrigu rezultata Seneka tiek izsutits uz 8 gadiem trimda uz Korsiku. Tur Seneka nodarbojas ar filozofiju un literaturu. Rodas: Mierinajums Helvijai - veltits matei, Mierinajums Polibijam, Par dzives islaicibu. aja laika sakas darbs pie tragedijam. 49.gada Seneka tiek atsaukts no trimdas un iecelts par faktisko imperijas parvalditaju Neirona valdianas sakuma. Saraksta Par elsirdibu. 56.gada klust par konsulu. aja laika klust loti bagats, kas ir pretruna ar vina uzskatiem, ka vin neatzist materialas vertibas par noteicoajam. Tas izraisija nepatiku pret vinu. 62.gada vina ietekme uz Neironu beidzas un vin turas talak no galma intrigam. Saraksta: Par atputu, Par labdaribu:, Dabaszinatniskie jautajumi, Moralas vestules Lucijam - labakais Senekas darbs. 65.gada rodas nesaskana starp Seneku un Neironu, kur pavel Senekam izdarit panavibu, ko vin ari izdara. Kopa ar vinu navi iet vina sieva un bralis.
Seneka dailrade ir divas dalas:
1) Sacerejumu dzeja;
2) Sacerejumi proza.
Tragedijas
Tragediju rakstianai Seneka pieveras trimdas gados. Ir desmit tragedijas:
Trakojoais Herakls, Trojietes, Fenikietis, Medeja, Fedra, Edips, Agamenons, Tiests, Etiesi Herakls, Oktavija, kas gan nav paa Senka darbs, bet gan kada vina sekotaja. Ta ir vieniga lidz mums nonakusi tragedija no romieu dzives. Vesta par Neirona sievas Oktavijas nogalinaanu pec imperatora paveles un Neirona appreceanos ar Popeju. Viens no trim galvenajiem personaiem tragedija ir pats Seneka. Vina tragediju sieti
un teli ir aizguti no grieku mitiem un grieku (Euripida, Sofokla, Eshila) tragedijam, bet jauns ir sietu un telu traktejums. Vina tragedijas sarakstitas jauna stila ietekme, un tas ir pienemis dramatiska sieta attistibu un raksturu izstradi. Seneka saglaba monologus, dialogus, kora partijas, kas iedala tragediju piecos celienos. Bet izmaina tragedijas strukturu, varonu traktejums, paa termina tragiskais raksturu.
Par labako tragediju tiek uzskatita Medeja, kurai par pamatu nemts Eiripida darbs. Tragedija ir bez ievada, jo Seneka uzskata, ka lasitajam ir zinams mits un darbojoas personas, ka ari finals. Un vina varone jau sakuma ir tada, kadai tai jabut beigas. Jau sakuma ta ir telota ka launa burve, kas gatava jebkadam noziegumam. Monologam seko kora aicinajums, kur veltits jaunlaulatajiem - Jasonam un Kreusai - Korintas valdnieka Kreonta meitai. Otraja celiena Medeja runa par atriebibu, tacu ne pret Jasonu, kuru vina grib saglabat ka savu viru, bet gan attieciba uz Kreusu un vinas tevu. Tad Medejas saruna ar Kreontu. Tacu Seneka Kreonts ir tipisks tirans, bet Medeja veikla advokate. Medeja izludzas, lai netiktu izraidita tulit, bet dienu velak. Treaja celiena aukle raksturo atriebes parnemto Medeju. No sarunas ar Jasonu Medeja saprot cik loti vin ir piekeries berniem, un treo reizi ieskanas Medejas doma par atriebibu. Koris dzied par Medejas - milestiba pieviltas naida speku, atgadinot argonautu piemeklejuas nelaimes. Ceturtais celiens sastav tikai no diviem monologiem: veca aukle stasta par tai, ka Medeja izlietodama daadas burves makslas, sainde davanas un ar berniem nosuta tas Kreusam un vinas tevam. Piektaja celiena ierodas sutnis un pazino ar abu navi. Seko gar Medejas monologs, kura ta izplano turpinajumu savai atriebibai. Paradas doma par bernu nogalinaanu. Bet Medeja nerisinas iekeja cina starp mates un pieviltas sievas jutam, milestibu un naidu. Medeja nogalina vienu delu. Grieku tragedijas slepkavibas nerisinajas aiz skatuves, bet Seneka Medeja slepkavo uz skatuves. Satriecoas ir tragedijas beigas, kad ierodas Jasons un vinam redzot Medeja uzkapj uz jumts un acu prieka nogalina otru delu. Pabeigusi savu darbu Medeja uz Zvaignaina puka sparniem aizlido debesis. Seneka Medeja ir vienkaraka. Vienkarota ir ari Medejas attieksme pret viru. Eiripida Medeja lauj izsekot saviem pardzivojumiem, tad Seneka telo tikai atriebes kari. Ta rezultata tels kluvis vienkarots. Samazinats darbojoo personu skaits, darbiba kluvusi vienkaraka. i ipatniba raksturiga visai Seneka dailradei. Vin neizvirza problemas, nerisina konfliktus. Vin ari savas tragedijas paliek filozofs stoikis, kas pasauli uztver ka akla nepieludzama liktena izpausmi, kuram cilveks var pretstatit nesalauamu gara stingribu, gatavibu vajadzibas gadijuma mirt. Cinas rezultats Senekam ir vienaldzigs.
Senekam pirmaja vieta ir ausmu sieti, ar meonigiem kaisles, izmisuma, iznideanas alku telojumiem. Biei darbiba tiek risinata uz drumas dabas ainas fona. Seneka teli ir milziga speka un kaislibu cilveki. Un tikai atsevikas momentos tie ir apveltiti ar maigam jutam un tajos brios atklajas smalks psihologiskais telojums. Vina varoni neatklaj sevi darbibas gaita, vinai jau sakuma ir tadi, kadiem tiem jabut beigas. Te nav telu raksturu izaugsmes. Vienveidigi ir personai. Ja tas ir valdnieks, tad noteikti tirans un blakus kads cietejs. kas ir gatavs panest visas parestibas. Un ja vajag ari mirt. Visi ie cieteji - vai tie ir pieauguie vai berni, ir apveltiti ar vienadu domaanas, sprieanas limeni. Vini mazak pardzivo pai, bet vairak stasta par saviem pardzivojumiem. Seneka tragedijas nav domatas teatriem skatitajiem, bet gan lasitajam, klausitajam. Seneka etika bija humana un balstijas uz pratu un ticibu cilveka gara varenibai.
Prozas darbi
1. Traktati par morali, filozofiskam temam
Par dzives islaicibu
Par laimigu dzivi
Par dveseles mieru
Par elsirdibu
Par dusmam
2. Literaras vestules
Vestules Lucilijam - visplaak izpauas Senekas filozofiskie uzskati.
3.Mierinajuma vestules - konsolacijas
Mierinajums Helvijai
Mierinajums Polibijam
Mierinajums Marciaji
Seneka pardomas saistas ar garigas dzives un praktiskas morales jautajumiem. Seneka ir stoiku filozofijas jaunaka perioda parstavis un vinu filozofija sastav no: logikas, fizikas, etikas. Seneka ipai pieveras etikai. Un galvenais aja maciba - dzive saskana ar darbu. Tikums ka gribas un darbibas pareiza izpausme tiek pretstats baudai. Izdala cetrus tikumus:
1) sapratne par labo un launo;
2) drosirdiba - dveseles stiprums;
3) pasavaldianas;
4) taisniba.
Savos spriedumos biei vien nonaca pretrunas. Vina filozofiskais uzdevums bija - iemacit dzivot un iemacit mirt, sniegt iekeju dveseles neatkaribu un dveseles mieru. Gandriz nav pozitivu laikmeta parstavju piemeru. Atklaj sabiedribas dzives trukumus, istenibu, zemiskumu, nabadzibu. Atzist visu cilveku vienlidzibu. Vergs var iekeji but neatkarigaks, brivaks un bagataks par savu saimnieku. Necie puli. Brivs ir tas, kur ir garigi bagats. Tas, kur nav sasniedzis gudribu vai netiecas pec tas ir vergs. Cilveku krietnu dara nevis izcelanas un mantas stavoklis, bet gan dveseles stavoklis.
Par Senekas idealu kluva nevis republika, kuru vairs nevareja atjaunot, bet taisniga imperatora vara. Lidzjutiba: trukums ir kriterijs, kas kir labu valdnieku no tirana. Seneka pau savu riebumu pret tiraniju un ari karavira profesiju. Uzsver, ka mantkariba, grezniba samaita cilveku. eit vin nonak pretruna ar sevi, bet lai pretrunas mazinatu starp morales principiem un to istenoanu, Seneka biei atsaucas uz cilveka rakstura vajumu, uz to, ka visi cilveki ir grecigi. Seneka noraidoi izturas pret religiju. Vina un kristietibas pasaules uzskati cilveka un vina speju vertejuma ir diametrali preteji. Ja kristietibai cilveks ir vaja butne, tad Seneka cilveks var nostaties lidzas dievam.
Visa dzive - gatavoanas navei.
Seneka par bedam saka: Parmerigas bedas ir pretdabiskas, viltigas, apkaunojoas, tam nav pamata.
Loti labs darbs ir Parkirboanas (t.i. par Iesvetianu mulka karta, kirbis - tuka galva, mulkis). Savos filozofiskajos traktatos maz izmanto klasisko filozofiska dialoga formu. Biei ir minets adresats runai, bet ta nemaz nav konkreta persona. Seneka labi izprata cilveku iekejo butibu, daudzveidibu. Vin labi parvalda strida un pieradijumu makslu. Izmanto salidzinajumus no daadas dzives jomam, daudz ir loti spilgti un telaini. Bauda - ir kaut kas zemisks, verdzisks, nevarigs, nepastavigs, tas majoklis ir krogi, dzertuves. Tikumibu var atrast templi, ta aizstaj murus, ta ir puteklaina, tulznaina roku ada. Cilveku kam uzbrukuas bedas Seneka salidzina ar kuginieku vetras laika. Cilveka dzive - ta ir kara nometne.
Tam kas neko nedara, diena lieks gara.
Ja gribi tikt milets, - mili.
Gribou liktenis ved - negribou - velk.
Rodas Appalonijs (295.g.p.m.e.- 215.g.p.m.e.)
Dzimis Egipte, Aleksandrija, tur ari nodzivojis lielako
mua dalu, ieguvis vispusigu izglitibu. Bijis Aleksandrijas bibliotekas parzinis un tronmantinieka Plotemaja III Eiergeta audzinatajs. Jau agri interesejies par klasisko grieku literaturu un pats pieversies literarajai darbibai. Literaram naidam pievienojas personigais konflikts ar skolotaju Kallimahu, kas beidzas ar to, ka Appolonijs atstaja Aleksandriju un apmetas uz dzivi Rodas sala, no turienes ari celies vina literarais vards - Rodas Appolinijs.
Sarakstijis darbus par Hesiodu, Arhilahu, Kolofonas Antimahu. Tapat darbu Pret Zenodatu. Bet nozimigakais darbs ir Argonautika. Vina lielakie darbi raksturo vinu ka macitu dzejnieku, dzejnieku - zinatnieku. Argaonautikas raanas pamata ir Appolonija strids ar savu skolotaju Kallimahu, jo tas negativi izturejas pret meginajumu atjaunot varoneposu tradicijas. Vin uzskatija, ka varoneposi ir novecojui, bet ka pieradijumu pretejam Appolonijs saraksta Argonautiku. Tas pamata ir slavenais mits par argonautu braucienu pec zelta aunadas. Tam raksturiga isa, nevainojama dzejas forma. Par savu darbu tika loti asi kritizets no Kallimaha puses un ir spiests doties trimda. Apmetas uz dzivi Rodas sala un deve sevi is jaunas dzives vietas varda. Appolonijs izsmeja Kallimahu epigrammas, savukart tas sarakstija ironisku darbu Ibiss. Argonautika taja laika cieta neveiksmi, jo Appolonijs bija sev nospraudis neiespejamu merki - savienot aja darba varoneposu un hellenisma literaturas pamatprincipus.
Argonautika
Arhamena valdija Atamants. No makonu dieves Nefeles tam bija divi berni - Helle un Frikss. Atamants atstaja Nefeli un appreceja Ino, kura neieredzeja vira bernus un gribeja tos pazudinat. Vina liek apset laukus ar sakaltuam seklam, kas neizdigt un tadel iestajas bads. Atamants ludz padomu pie Delfu Orakula, bet pec Ino paveles sutni pazino, ka Orakuls liek sutit Friksu, lai to upuretu dieviem. Atamants ir spiests iekrist. Tad atlido Nefeles zeltvilnas auns aizved Helli un Friksu uz ziemeliem. Lidojuma laika Helle iekrit jura, bet auns nolaias Kalhida, kur mit Aiets saules dieva dels. Vin uznem Friksu pili, audzina, apprecina ar savu meitu Halkiapi. Aunu upure Zevam, bet aunadu pakar Oreja svetbirze, kur to sarga milzigs pukis.
Zinas par aunadu izplatijas visa Griekija. Frikss un Atamanta pecnaceji zino, ka vina labklajiba ir atkariga no aunadas. Atamanta bralis uzcel Iolkas pilsetu, kur pec vina naves valda Aisens, bet vina bralis Pelijs atnem troni. Kad Aisena dels Jasons izaug, vin pieprasa, lai Pelijs atkapjas no trona. Pelijs sola to darit tikai tad, kad bus atvesta zelta aunada, jo cer, ka Jasons aizies boja